Pēdējos gados Latvijā strauji pieaudzis trešo valstu pilsoņu skaits, kuri ierodas ar studentu vīzām, bet realitātē nodarbojas ar intensīvu darbu tādās platformās kā Wolt un Bolt Food. Lai gan šiem uzņēmumiem pašiem nav tiešas vainas darbinieku nodokļu disciplīnā, to darbības modelis Latvijā rada legālu caurumu, kas ļauj izvairīties no nodokļu nomaksas un kropļo godīgu konkurenci darba tirgū.

Kā strādā juridiskā shēma?

Trešo valstu studenti, ierodoties Latvijā ar studiju vīzu, iegūst šādas tiesības:

• reģistrēties kā pašnodarbinātās personas,

• strādāt līdz 4 stundām dienā,

• nomaksāt nodokļus gada beigās, iesniedzot deklarāciju.

Reālajā praksē:

• viņi strādā 10–14 stundas dienā,

• nodokļus nenomaksā,

• saņemto naudu nosūta uz dzimteni,

• pēc gada, kad pienāk nodokļu rēķins,
  vienkārši pārreģistrējas uz citas personas profilu un turpina strādāt nelegāli.

Tādējādi tiek radīta slēpta, masīva ēnu ekonomikas vide, kurā:

• nodokļi netiek maksāti,

• valsts zaudē miljonus,

• godīgi uzņēmumi tiek nostādīti neizdevīgā situācijā,

• sabiedrībā rodas maldīgs priekšstats, ka “viesstrādnieki ir problēma”.

Patiesībā problēma ir nekontrolēts studentu migrācijas modelis, nevis legāli nodarbinātie viesstrādnieki.

Kāpēc studentu vīzas kļūst par nodokļu apiešanas instrumentu?

1. Studiju iestādes Latvijā viegli pieņem studentus, kuru mērķis nav studēt, bet strādāt.

2. Valsts nevar efektīvi kontrolēt, vai students tiešām studē.

3. Pašnodarbinātības režīms dod iespēju saņemt visu naudu uzreiz, nodokļu nomaksu atliekot.

4. Nodokļu parādi nav šķērslis — students var pārslēgties uz cita kontu Bolt/Wolt sistēmās.

5. Pēc dažiem gadiem persona var vienkārši pamest valsti, nekad nesamaksājot ne centa.

Rezultāts — sistēma atbalsta un finansē ēnu ekonomiku.

Kā tas bojā Latvijas darba tirgu?

1. Godīgi darba devēji cieš zaudējumus

Uzņēmumi, kas maksā pilnus nodokļus, nevar konkurēt ar platformām, kurās darbinieki faktiski strādā bez nodokļiem.

2. Darbinieku trūkums palielinās

Daudzi studenti izvēlas strādāt Wolt/Bolt, jo tas ir:

• ātri,

• bez kontroles,

• bez nodokļiem.

Tā vietā, lai iesaistītos legālā darba tirgū, viņi pamet studijas un kļūst par “ēnu kurjeriem”.

3. Valsts budžets zaudē miljonus

Nenomaksātie nodokļi ir tieši zaudējumi Latvijas ekonomikai, kas ilgtermiņā ietekmē:

• veselības sistēmu,

• infrastruktūru,

• sociālās garantijas.

4. Sabiedrībā rodas negatīvs priekšstats par viesstrādniekiem

Lielākā daļa cilvēku nesaprot atšķirību starp:

• nekontrolētiem studentiem, kuri faktiski strādā nelegāli,

• legāliem viesstrādniekiem, kuri ierodas ar darba līgumiem, atļaujām un maksā nodokļus.

Rezultātā sabiedrība par “viesstrādniekiem” runā kopumā, sajaucot abas grupas.

Legālie viesstrādnieki un licencēti uzņēmumi — gluži pretējais stāsts

Atšķirībā no studentiem:

• likumīgi nodarbināti viesstrādnieki Latvijā strādā tikai ar darba vīzām,

• viņi tiek pilnībā kontrolēti,

• uzņēmums maksā VISUS likumā noteiktos nodokļus,

• darbinieks saņem oficiālu algu,

• tiek veikta uzskaites un dokumentu kontrole,

• uzturēšanās atļaujas tiek izsniegtas tikai pēc darba devēja verifikācijas.

Šāda nodarbinātība ir 100% caurspīdīga, droša valstij un uzņēmējiem.

Kas bojā tirgu — legāli viesstrādnieki vai nekontrolētie studenti?

Fakti ir ļoti skaidri:

Vislielākos riskus Latvijā rada tieši studenti no Indijas un citām trešajām valstīm, kuri ierodas “mācīties”, bet strādā nelegāli.

Tad, kad šie studenti:

• nestrādā atbilstoši noteikumiem,

• nemaksā nodokļus,

• pārreģistrē profilus,

• ignorē valsts noteikumus,

tas veido sistēmisku problēmu, kas negatīvi ietekmē visu ekonomiku.

Tikmēr licencēto uzņēmumu piesaistītie viesstrādnieki:

• darbojas legāli,

• maksā nodokļus,

• tiek kontrolēti,

• aizpilda brīvās darba vietas,

• stiprina Latvijas ekonomiku.

Šie divi modeļi nav pat salīdzināmi.

Secinājums

Wolt un Bolt kurjeru nodokļu sistēma, apvienojumā ar studentu vīzas režīmu, šobrīd ir viens no lielākajiem ēnu ekonomikas caurumiem Latvijā. Tas:

• kropļo konkurenci,

• mazina uzticēšanos migrācijas politikai,

• stigmatizē legālus viesstrādniekus,

• samazina valsts budžeta ieņēmumus,

• un grauj darba tirgus stabilitāti.

Lai situāciju atrisinātu, ir jānodala:

→ legāli, kontrolēti viesstrādnieki

no

→ studentiem, kuri ļaunprātīgi izmanto vīzu režīmu nodokļu apiešanai.