Pēdējos gados Latvijā arvien plašāk tiek apspriesta viesstrādnieku piesaiste no trešajām valstīm. Darba tirgus trūkums, izaugsmes iespējas un ekonomikas dinamika liek uzņēmumiem meklēt darbiniekus ārpus Latvijas robežām. Taču paralēli tam sabiedrībā veidojas dažādi priekšstati, bažas un mīti par viesstrādniekiem.

Lai izprastu reālo situāciju, ir svarīgi atdalīt emocijas un stereotipus no faktiem un pieredzes. Šajā rakstā analizējam biežākos mītus, to cēloņus un to, kāda ir patiesā viesstrādnieku loma Latvijas ekonomikā.

Mīts Nr. 1: “Viesstrādnieki atņem darbu vietējiem”

Realitāte: Latvijā vienkārši trūkst darbinieku

Latvijā ir vairāki sektori, kur darba roku trūkums ir hronisks — ražošana, loģistika, būvniecība, lauksaimniecība, mežsaimniecība, apstrādes rūpniecība. Vietējo kandidātu bieži vien nav vispār, vai arī viņi nav gatavi strādāt piedāvātajos amatos vai apstākļos.

Viesstrādnieki aizpilda tukšās pozīcijas, kuras citādi paliktu nenosegtas. Tas ļauj uzņēmumiem turpināt darbu, nodrošināt eksportu, ražošanu un pakalpojumu sniegšanu.

Mīts Nr. 2: “Viesstrādnieki dempingo algas”

Realitāte: Algas nosaka uzņēmējs un Latvijas darba likumi

Viesstrādniekiem ir jāmaksā tāda pati alga kā vietējiem — tas ir noteikts likumā. Ja darbinieki tiek nodarbināti legāli:

• viņiem tiek maksāta darba līgumā noteiktā alga,

• tiek maksāti nodokļi,

• tiek ievērotas darba stundas un drošības prasības.

Algas samazināšana ir nelegāla, neatkarīgi no tā, no kuras valsts ir darbinieks. Tādēļ likumīga viesstrādnieku piesaiste neietekmē algu līmeni vietējiem.

Mīts Nr. 3: “Viesstrādnieki nerunā valsts valodā un neintegrējas”

Realitāte: Integrācija notiek, ja tiek nodrošināta atbalsta vide

Daudzi viesstrādnieki vēlas mācīties latviešu valodu, taču viņiem nepieciešams:

• kvalitatīvs mācību process,

• prakses iespējas,

• draudzīga darba vide.

Mēs nodrošinām bezmaksas latviešu valodas apmācības, kas palīdz darbiniekiem integrēties darba kolektīvā un ikdienas vidē daudz ātrāk. Daudzi viesstrādnieki Latvijā dzīvo un strādā vairākus gadus, veido ģimenes un kļūst par pilnvērtīgu sabiedrības daļu.

Mīts Nr. 4: “Viesstrādnieki rada drošības riskus”

Realitāte: Riska faktori rodas no nelegālas nodarbināšanas, nevis no viesstrādniekiem

Sabiedrībā bieži drošības jautājumi tiek piesaistīti viesstrādniekiem, taču problēmas rodas gadījumos, kad darbinieki:

• strādā nelegāli,

• nav reģistrēti,

• nav izgājuši drošības apmācības,

• nav dokumentēti.

Tieši tāpēc ir būtiski piesaistīt viesstrādniekus caur licencētiem un kontrolētiem uzņēmumiem, kas nodrošina pilnu dokumentu kārtošanu, apmācības un uzraudzību. Legāli nodarbināti darbinieki nepalielina sabiedrisko risku — tie kļūst par daļu no ekonomikas.

Svarīga piebilde: Lielākos riskus nerada viesstrādnieki, bet nekontrolētas personas, kas ierodas ar “studentu vīzām”

Sabiedrībā viesstrādnieki bieži tiek nepamatoti saistīti ar ēnu ekonomiku, taču praksē lielākā daļa problēmu rodas:

• no personām, kas ierodas ar studentu vīzām,

• neierodas studēt,

• bet strādā nelegāli,

• nespēj uzrādīt legālu darba pamatojumu,

• nemaksā nodokļus,

• darbojas ārpus jebkādas kontroles sistēmas.

Šī parādība:

• kropļo darba tirgu,

• rada negatīvus piemērus sabiedrībai,

• grauj uzticību migrācijas sistēmai,

• rada uzņēmumiem riskus VID pārbaudēs.

Pretstatā tam legāli viesstrādnieki ar darba vīzām ir pilnībā reģistrēti, nodokļus maksājoši un kontrolēti — un tieši viņi ir drošākā un caurspīdīgākā nodarbinātības forma.

Mīts Nr. 5: “Viesstrādnieki nāk tikai īslaicīgi un neko nedod Latvijai”

Realitāte: Viņi palīdz nodrošināt Latvijas ekonomikas stabilitāti

Viesstrādnieki:

• uztur ražošanu un pakalpojumu sniegšanu,

• veicina valsts nodokļu ieņēmumus,

• mazina darbaspēka deficītu,

• ļauj uzņēmumiem augt un eksportēt,

• stabilizē cenas un piegādes ķēdes.

Bez viesstrādniekiem daudzi uzņēmumi Latvijā vienkārši nevarētu strādāt. Tas ietekmētu visu ekonomiku — sākot no nodokļiem līdz pat pakalpojumu pieejamībai.

Kāpēc sabiedrībā rodas mīti un negatīvi priekšstati?

Mīti veidojas vairāku faktoru dēļ:

• ierobežotas zināšanas par legālu nodarbināšanu,

• negatīvi piemēri no nelegālās nodarbināšanas,

• studentu vīzu sistēmas ļaunprātīga izmantošana,

• mediju sensacionalizācija,

• bailes no pārmaiņām,

• stereotipi un emocionālas reakcijas.

Tieši nekontrolētās personas rada troksni un negatīvus piemērus, kas tiek attiecināti uz pilnīgi citām cilvēku grupām — legālajiem viesstrādniekiem.

Realitāte: viesstrādnieki ir vērtīgs resurss — ja process ir sakārtots

Mūsu uzņēmums nodrošina:

• legālu viesstrādnieku piesaisti,

• pilnu dokumentu noformēšanu,

• nodokļu nomaksu Latvijā,

• integrācijas atbalstu,

• bezmaksas latviešu valodas kursus,

• drošu un uzraudzītu nodarbināšanu.

Tas ir modelis, kas sniedz labumu gan uzņēmumiem, gan sabiedrībai.

Secinājums

Sabiedrības attieksme pret viesstrādniekiem svārstās starp bailēm un nezināšanu, taču realitāte ir skaidra: viesstrādnieki ir nepieciešami Latvijas ekonomikai, un pareizi organizējot viņu piesaisti, tie rada tikai pozitīvu ietekmi.

Galvenais ir nodrošināt, lai process būtu:

✔ legāls
✔ caurspīdīgs
✔ kontrolēts
✔ atbildīgs

Tad ieguvēji ir visi — uzņēmumi, valsts un pati sabiedrība.